Pilsēta pilsētā. Koprades telpa.
Tava pilsētas daļa. Tu esi daļa no pilsētas. Bez pilsētas nebūtu Teikas. Bez Teikas nebūtu “Jaunās Teikas.“ Pilsēta ir pamats no kura izriet kovorkinga koncepts. Pilsēta ienāk kovorkinga telpās. Ar visu pilsētvidei raksturīgo struktūru un funkcijām.
Pilsētas nospiedumi. Ar krītiņiem aprakstīts trotuārs, ēku fasādes un sētas – ikdienišķs pilsētas skats, kas transformējas interjerā kā monolīts apdares materiāls, kas klāj telpas plaknes – grīdu, sienas un griestus. Tās kļūst par virsmu pierakstiem – idejām un skicēm. Parks pilsētā. Uz soliņa parkā sēž cilvēks. Nesteidzīgs un rāms. Pilsētas kņada atbalsojas tālumā, bet tu sēdi parkā un ieelpo dabu – parks kovorkingā ienāk reālu zaļumu, telpaugu formātā, kas ir ne vien skābekļa ģenerators, bet arī sienu un griestu apdares materiāls. Fons. Tu brauc cauri pilsētai un skatienam garām paslīd ēku fasādes, vārtrūmes, reklāmas stabi. Tie saplūst kopā un veido pilsētas tēlu – kovorkinga kabineti ir kā šis saplūdušais pilsētas fons, kas neizceļas, bet ir tas, kas veido pilsētu. Varoņi. Pilsētas ielas ir pilnas ar varoņiem, vēsturiskiem, iedomu un īstiem – ikviens no mums var būt varonis, līdzīgi kā Valters Caps, kas ir viena no Jaunās Teikas leģendām. Arī kovorkingam ir radīts pašam savs varonis, kas iemieso ambīcijas, mērķtiecību un spilgtu raksturu. Pagalms. Tu apsēdies noslēgtas ēkas iekšpagalmā un vienlaikus esi gan daļa no pilsētas, gan vari atvilkt elpu no tās – “tumšā istaba” kovorkingā ir kā pilsētas pagalms, kuru ierobežo necaurredzamas sienas un konfidencialitāte.
