lv
en
“AEDES” galerijā Berlīnē atklāta izstāde “100 EXPERIMENTS”

“AEDES” galerijā Berlīnē atklāta izstāde “100 EXPERIMENTS”

Dizaineres Annas Butele veidotā izstāde “100 EXPERIMENTS” izstādīta prestižajā AEDES galerijā Berlīnē un iekļauj 100 pasaulē zināmu arhitektu darbus, kas radīti speciāli izstādes saturam. Kolekcijas saturs ir impulsīvs, jo katrs darbs ir iepriekšējā darba iedvesmots un paši arhitekti noteikuši nākamos projekta dalībniekus.

Aedes ir viena no pasaulē zināmākajām arhitektūras un pilsētvides dizaina komunikācijas platformām, kuras gandrīz četrdesmit gadu ilgajā darbībā iezīmējas vairāki simti izstāžu un dažāda veida starpdisciplināru pasākumu. Šoreiz galerijas 143 m2 plašajās telpās īstenotā lielmēroga instalācija tās vērotāju ieveda globāla iedvesmas tīkla labirintā. Sekojot definīcijai, kas iedvesmu raksturo kā fiziski netveramu, spontānu un momentānu impulsu, kas rosina uz rīcību, – izstādes vizuālais koncepts tika realizēts kā savveida levitējoša, transparenta forma. Savā vizuālajā valodā instalācija ieskicēja atbildes uz tādiem jautājumiem – Kā iedvesma pārvietojas atmosfērā? Kā mēs iedvesmojam cits citu? Un kā iedvesma mainās caur katra cilvēka unikālās pieredzes prizmu?


Ekspozīcijas idejas pamatā ir Annas Buteles vairāk nekā divus gadus ilgušais eksperimentālais projekts, kurā iesaistījušies 100 pasaulē atzīti arhitekti no 28 valstīm. Eksperimenta sākumpunkts ir mākslas vēsturē nozīmīgs glezniecības darbs – holandiešu avangarda kustības De Stijl vadošā pārstāvja Teo van Desburga glezna “Krievu dejas ritms” (Rhythm of a Russian Dance,1918). Uz šo darbu, kā iedvesmas avotu, Anna Butele aicināja atbildēt arhitektūras un pilsētplānošanas biroja Space Group vadītāju – amerikāņu arhitektu Gariju Beitu. Gleznas iedvesmots, Beits radīja darbu, kuru savukārt tālāk nodeva trim sevis izraudzītām autoritātēm arhitektūrā, kuras šo iedvesmas procesu turpināja.
“Mūsdienu intensīvajā informācijas vidē ar teju neierobežotu piekļuvi informācijai, būt unikālam – ir izaicinājums. Šī projekta mērķis ir parādīt, kā iedvesma attīstas, transformējas un iegūst jaunu persektīvu, atsedzot ideju pirmreizējās, neskartās un tīrās formas,” skaidro dizainere. Līdzīgi kā savulaik Teo van Desburga glezna iedvesmoja modernisma klasiķi Ludvigu Mīsu van der Roi un Liliju Reihu radīt vienu no ikoniskākajiem arhitektūras darbiem – Vācijas paviljonu (1929) Pasaules izstādē Barselonā, – tā “100 EXPERIMENTS” projekta ietvaros starptautiskā arhitektūras personību lokā tika izspēlētas savveida iedvesmas aģentu lomas un iniciēta iedvesmas impulsu ķēde. Tajā tika radīti darbi, kas aptver visdažādākās izteiksmes formas – no glezniecības darbiem, skicēm, kolāžām, grafikas līdz 3D zīmējumiem, arhitektūras modeļiem, u.c.
Šajos darbos arhitekti pauda savu sociālo atbildību un ieinteresētību globāli aktuālās tēmās un nozīmīgos pārmaiņu procesos. Simts eksperimentā tapušie darbi atklāja, kā iedvesmas impulss evolucionē vai pilnībā transformējas – no racionāla uz iracionālu, no interjera uz eksterjeru, no personiska uz publisku, no lokāla uz globālu, no nejauša uz plānotu, no marginālā uz dominējošu, u.tml. Piemēram, arhitekts Sam Chermayeff (Vācija) apcerot tik fundamentālu transformāciju kā dzimuma maiņa, ierosina fundamentāli pārskatīt arī arhitektūras un dizaina konceptus, un piedāvā trīsstūra formas gultu. Savukārt Thomas Mennel (Austrija) pievēršoties autentiskuma tēmai, rada aizraujošu skici kādai gadsimtu vecai koka grīdas klāšanas tehnikai. Tikmēr Bettina Götz (Austrija) stājas aci pret aci ar mūsdienu arhitektūras izaicinājumiem un rada projekta maketu, kurā risina apdzīvotības jautājumu. Savukārt aizdomājoties par sienām un robežām – primārajiem arhitektūras elementiem un veidu, kā bez tiem varētu iztikt, – Leonid Slonimskiy (Krievija) rada utopisku glezniecības darbu “Bordeland”.
Šādi aizraujoša iedvesmas ceļojuma pieturpunkti ir vēl virkne darbu, kurus radījuši tādi zīmīgi globālo arhitektūras procesu virzītāji, kā izcilais arhitekts Sou Fujimoto (Japāna), kas veidojis instalāciju Serpentine galerijai Londonā; sociālkulturālā un urbānā konteksta aizstāvis Minsuk Cho (Dienvidkoreja), kura veidotais Dienvidkorejas nacionālais paviljons saņēma Zelta lauvas balvu 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennālē; leģendārais “papīra arhitektūras” pārstāvis – arhitekts un tēlnieks Alexander Savvich Brodsky (Krievija); ekscentrisko būvformu virtuozs Moon Hoon (Dienvidkoreja); provokatīvās, noslēpumainās un futūristiskās arhitektūras brīnumdaris Tom Wiscombe (ASV); modernisma un vernakulārās arhitektūras prasmīgs savienotājs, autors trešajam Austrālijas MPavilion – Bijoy Jain (Indija); filozofiskās domas un arhitektūras apvienotājs, Gdaņskas Šekspīra teātra arhitekts Renato Rizzi (Itālija); jaunu materiālu, komunikāciju un tehnoloģiju virtuozs, 2003. gada Mies van der Rohe balvas laureāts Jurgen Mayer (Vācija); un citi pasaulē ievērojami jomas profesionāļi.
“Izstādes darbus kopumā iespējams iedalīt trīs tipos. Pirmo tipoloģiju veido darbi, kas radīti tieši iedvesmojoties no iepriekšējā darba, un iedvesmas rezultāts ir burtiski klātesošs, sajūtot ietekmi caur formu, saturu, kontūrām un citiem elementiem. Savā ziņā tas ir sākotnējā darba turpinājums. Otro tipoloģiju veido darbi, kas atspoguļo  spontānu mirkļa impulsu. Savā ziņā tajos nofiksēts tiešais iedvesmas moments, kas vizuāli var būt nesaistīts ar sākotnējo darbu, bet saikni saglabā sajūtu un domu līmeni. Trešais – abstrakti darbi, kuros acīmredzami nav nolasāma saikne ar sākotnējo darbu. Saikni starp darbiem var atkodēt tikai pats autors, jo darba saturs ir izfiltrēts caur indivīda prizmu. Darbi, kas ietilpst šajā kategorijā ir galvenokārt jau eksistējoši darbi no pagājušā gadsimta. Lai arī daži darbi atkārtojas, to vēstījums mūsdienās jau iegūst citu jēgu.” Šajā kontekstā izstādes autore Anna Butele atsaucas uz rindām no Arstarulsmirus dziesmas “Citādi” – “Daži vārdi atkārtojas, bet to vēstījums ir cits. Daži ritmi atkārtojas, bet to ātrums ir cits. Dažas notis atkārtojas, bet dziesma ir cita”. Dizaineresprāt šie vārdi precīzi sasaucas ar “100 Experiments” projektu.

Instalācijā ietverto darbu kopums pasvītro izstādes unikālos starptautiskos vaibstus, kuros nolasāmas gan teritoriālās, nacionālās un mentālās domāšanas īpatnības, gan arhitektus vienojošais globālais skatījums uz arhitektūras un citiem procesiem.

Avots: Izmantoti fragmenti no žurnāla “Latvijas Architektūra,” nr.144, raksta autore – Agnese Čivle.

  • projekta tips: izstāde / instalācija
  • koncepcijas un dizaina autore: Anna Butele
  • komanda: Rihards Bebris, Juris Sarmons, Ance Stipniece, Belcim Javuz, Sabine Eigmina
  • status: pabeigta
  • gads: atvērta 2019.gada 16.augustā AEDES galerijā Berlīnē, Vācijā
Lasīt vairāk

Sāc sadarbību šeit

Sazinies ar mums